"Padalīšos ar saviem novērojumiem. Katru nedēļu es cenšos gan apmeklēt baseinu, gan paskriet.
Šie divi sporta veidi ir ļoti atšķirīgi! J
Skriešanas treniņu ir ieplānot daudz vieglāk, nekā treniņu baseinā. Pašlaik, vairāki baseini ir slēgti, vai arī to darba laiks ir ierobežots. Līdz baseinam ir jābrauc (jāpavada laiks ceļā).
Pretēji tam, lai paskrietu, ir tikai jāuzvelk piemērots apģērbs un jāiziet no mājām. Jebkurā diennakts laikā J
Slēgtā baseinā, laikapstākļiem nav nozīmes. Vasarā būs vēsi, ziemā – silti.
Skriešanā, laikapstākļiem ir būtiska nozīme. Vējš, karstums, lietus, aukstums – tas viss samazinās komfortu.
“Sevis pārvarēšana” arī ir atšķirīga. Kad es skrienu, tad jau no pirmajiem metriem es noskaņojos uz pareizo tempu un elpošanu, un saglabāju ritmu līdz pašām beigām. Tas ir ļoti mierīgs, ritmisks process.
Baseinā, pirmais kilometrs ir visgrūtākais. Arī stress vai nogurums samazina baudu no treniņa. Taču pēc tam notiek īsts brīnums – parādās otrā telpa, parādās “slīdēšanas sajūta”, un bauda aizvien pieaug un pieaug. Kad viss ir nopeldēts, tad jūtos možs un “restartējies”.
Distances arī ir savādākas. Divu kilometru skrējiens – ļoti īsa distance. Optimāli, ir 5-10 km. Peldēšanā, 2-3 km jau ir liela slodze.
Bet rezultāts – abos gadījumos ir pozitīvs. Pēc laba skrējiena vai treniņa, ir viegla un forša sajūta, ka ir laba fiziskā sagatavotība. Sliktas domas aizlido prom, un noskaņojums ir lielisks!”
Valerijs Komisarovs
